Location: Latvia
What we pay in the shadows: Labor tax evasion, minimum wage hike and employment
New SSE Riga/BICEPS research paper by Nicolas Gavoille (SSE Riga, BICEPS) and Anna Zasova (BICEPS).
Abstract. The interactions between minimum wage policy and tax evasion remain largely unknown. We study firm-level employment effects of a large and biting minimum wage increase in the context of widespread wage underreporting. We apply machine learning to classify firms between tax-compliant and tax-evading using a unique combination of Latvian administrative and survey data. We then show that firms engaged in labor tax evasion are insensitive to the minimum wage shock. Our results indicate that these firms use wage underreporting as an adjustment margin, converting (part of) undeclared cash payments into legal wage. Increasing minimum wage contributes to tax rule enforcement, but comes at the cost of negative employment consequences for compliant firms.
Keywords: Minimum wage, employment, tax evasion
JEL: J08, J38, H26
Gender earnings differences in Latvia during transition
Transition and Beyond: Women on the Labour Market in the Context of Changing Social Norms. A new FROGEE policy brief on the situation in the region, containing an overview of the situation in Latvia written by Anna Zasova (BICEPS).
After a short overview of women’s position on the labour market, this brief presents a simple exercise focusing on the top of the earnings distribution, which illustrates the development of gender earnings differences in Latvia since 1996. The results suggest that Latvian women are well-represented among top earners: the share of women in the top earnings percentile is about 30%. This share was growing until mid-2000s, but since then it has been gradually declining . The gender gap in median earnings is the largest at the top end of the distribution. We also show that older workers faced the largest gender earnings gap in 1996, but it has been steadily declining since then.
The full Report is available here.
Reports from Armenia, Belarus, Georgia, Poland, Ukraine and Russia are available in English and the national languages here.
About FROGEE Policy Briefs
FROGEE Policy Briefs is a special series aimed at providing overviews and the popularization of economic research related to gender equality issues. Debates around policies related to gender equality are often highly politicized. We believe that using arguments derived from the most up to date research-based knowledge would help us build a more fruitful discussion of policy proposals and in the end achieve better outcomes.
The aim of the briefs is to improve the understanding of research-based arguments and their implications, by covering the key theories and the most important findings in areas of special interest to the current debate. The briefs start with short general overviews of a given theme, which are followed by a presentation of country-specific contexts, specific policy challenges, implemented reforms and a discussion of other policy options.
Disclaimer: Opinions expressed in policy briefs and other publications are those of the authors; they do not necessarily reflect those of the FREE Network and its research institutes.
Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projekts “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” (2020.-2022.).
Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas studiju centra (BICEPS) iesniegtais projektu pieteikums “Ēnu ekonomikas izpēte Latvijā (RE:SHADE)” (Nr. VPP-FM-2020/1-0005) uzvarēja Latvijas Zinātnes padomes 2020. gada 6. maijā izsludinātajā valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” projektu pieteikumu atklātajā konkursā, kurš noslēdzās 4. jūnijā. Projektu vadīs Dr. Arnis Sauka, kurš ir BICEPS Asociētais Pētnieks un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors. Tā pat projektā iesaistīti profesors Tālis Putniņš, profesors Frederiks Šneiders (Friederik Schneider), profesors Kolins Viljams (Colin Williams), Dr. Andris Saulītis, Dr. Dimitrijs Kravčenko, Dr. Nikolā Gavoille (Nicolas Gavoille), Dr. Anna Zasova, Juris Stinka, kā arī studenti.
Valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai” virsmērķis ir mazināt ēnu ekonomiku un veicināt iekļaujošu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu ekonomisko izaugsmi, kā arī produktīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību, tādējādi paaugstinot sabiedrības labklājību Latvijā. Programmas mērķi ir paplašināt zināšanu un analītisko bāzi ekonomikas un finanšu nozarē, stiprināt saikni starp pētniecību un valsts rīcībpolitiku, veicināt sabiedrībā izpratni par ēnu ekonomikas negatīvo ietekmi un nodokļu saistību labprātīgas izpildes nozīmi.
Piedāvāto pabalstu un nodokļu reformu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem: kas būs galvenie ieguvēji?
Nesen publiskajā telpā parādījās informācija par nodokļu un pabalstu reformām, kuras Latviju varētu sagaidīt nākamajos gados. Šajā rakstā mēs apskatam dažas no piedāvātajām reformām no ienākumu sadalījuma un nevienlīdzības viedokļa.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem
– Ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanas rezultātā visvairāk iegūst trūcīgākās mājsaimniecības: viņu ienākumi pieaug vidēji par aptuveni 3.5%, bet turīgāko mājsaimniecību ienākumi – mazāk kā par 0.5%;
– Ja prioritāte ir atbalstīt trūcīgas mājsaimniecības un budžeta līdzekļi ir ierobežoti, IIN atvieglojuma par apgādājamiem bērniem aizstāšana ar jaunu pabalstu strādājošajiem vecākiem ir efektīvāks risinājums nekā ģimenes valsts pabalsta palielināšana.
Diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) reformas
– Tās samazinās darbaspēka nodokļu slogu, bet neviena no šīm reformām būtiski neietekmēs ienākumu nevienlīdzības rādītājus, jo lielākie ieguvēji ir mājsaimniecības ar vidējiem rīcībā esošajiem ienākumiem. Trūcīgākās un turīgākās mājsaimniecības iegūs salīdzinoši maz.
IIN likmju izmaiņas un diferencētā neapliekamā minimuma aizstāšana ar fiksētā apmēra neapliekamo minimumu
– No piedāvātajām IIN izmaiņām iegūs visas iedzīvotāju grupas, bet lielākās IIN reformu ieguvējas ir salīdzinoši turīgas Latvijas mājsaimniecības, kas atspoguļosies arī ienākumu nevienlīdzības pieaugumā;
– Šis augsto algu saņēmēju ieguvums galvenokārt nāk no neapliekamā minimuma palielinājuma, jo piedāvātais fiksētais neapliekamais minimums pārsniedz maksimālo DNM (EUR 300), kas tiek piemērots 2020. gadā.
Fertility enhancing policies in Latvia
Economics of Childbearing and Pronatalist Policies. A new FROGEE policy brief on the situation in the region, containing an overview of the situation in Latvia written by Nicolas Gavoille (SSE Riga, BICEPS), Anna Pļuta (BICEPS) and Anna Zasova (BICEPS)
Latvia is a country with a relatively low fertility rate. In the a late nineties and the first half of the 2000s, a persistently negative net migration ratio and a declining population made the fertility rate a particularly sensitive political issue and Latvia introduced a range of fertility enhancing programs, most of which are available to parents with children nowadays. In this brief, we argue that while these programs are likely to have played an important role in encouraging fertility, the exact impact is hard to identify. The reason is that the government spending on family and children-related measures in recent years had a strong procyclical pattern , which makes it practically impossible to disentangle the effect of the policies from the effect of the economic cycle.
The full Report is available here.
Reports from Armenia, Belarus, Georgia, Poland, Ukraine and Russia are available in English and the national languages here.
About FROGEE Policy Briefs
FROGEE Policy Briefs is a special series aimed at providing overviews and the popularization of economic research related to gender equality issues. Debates around policies related to gender equality are often highly politicized. We believe that using arguments derived from the most up to date research-based knowledge would help us build a more fruitful discussion of policy proposals and in the end achieve better outcomes.
The aim of the briefs is to improve the understanding of research-based arguments and their implications, by covering the key theories and the most important findings in areas of special interest to the current debate. The briefs start with short general overviews of a given theme, which are followed by a presentation of country-specific contexts, specific policy challenges, implemented reforms and a discussion of other policy options.
Disclaimer: Opinions expressed in policy briefs and other publications are those of the authors; they do not necessarily reflect those of the FREE Network and its research institutes.
Metodoloģijas izstrāde teritoriālās statistikas datu klāsta paplašināšanai (2019-2020)
Projekta ilgums: 2019. gada jūlijs – 2020. gada maijs
Pētnieku komanda:Sergejs Gubins (principal investigator), Anna Zasova, Marija Krumina, Anna Pluta
Finansē Centrālā statistikas pārvalde
Sergejs Gubins prezentēja pētījuma rezultātus seminārā “Teritoriālā statistika un tās izmantošanas iespējas”, kas norisinājās 2020. gadā 24. septembrī.
Latvijas EUROMOD un CGE modeļu apvienošana (2017-2019)
Projekta ilgums: 2017 – 2019
BICEPS pētnieki: Anna Pļuta, Anna Zasova, Oļegs Matvejevs
Latvijas Bankas pētnieki: Konstantins Beņkovskis and Ludmila Fadejeva
Finansē Latvijas Banka
Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings 2015/2018 ziņojums
Mēs publicējām jaunu ziņojumu Uzņēmējdarbības Globālais Monitorings 2015/2018. Ziņojuma autori ir Marija Krūmiņa un Anders Paalzow. Ziņojumā ir atspoguļoti trīs gadu — no 2015. līdz 2017. — aptauju rezultāti. GEM ir liels starptautisks pētniecisks projekts, kura mērķis ir analizēt uzņēmējdarbības procesus vairākās pasaules valstīs. GEM palīdz izprast faktorus, kuri ietekmē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā un palīdz identificēt galvenās attīstības iespējas un ierobežojumus.
Noklikšķiniet šeit, lai lasītu par GEM un lejupielādētu iepriekšējos GEM ziņojumus.
Izmaksu un sociālo izdevumu aprēķināšana psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā (2018)
Projekta ilgums: 2018
Pētnieku komanda: Anna Pļuta and Anna Zasova
Finasē Slimību Profilakses un Kontroles Centrs
Šī ziņojuma mērķis ir novērtēt narkotiku lietošanas radītās konsolidētā kopbudžeta un ārējās izmaksas jeb nebudžeta izmaksas Latvijā 2017. gadā. Šis ir otrais ar narkotikām saistīto izmaksu novērtējums par Latviju: pirmais ziņojums tika sagatavots 2010. gadā un novērtēja 2008. gada izdevumus (BICEPS, 2010).
Novērtētie kopējie izdevumi veidojas no trim komponentēm: konsolidētā kopbudžeta izdevumi, nesaņemtie budžeta ieņēmumi un ārējās izmaksas jeb nebudžeta izmaksas. Ziņojuma 4. sadaļa ir veltīta konsolidētā kopbudžeta izdevumu novērtējumam. Par konsolidētā kopbudžeta izmaksu aprēķinu sākumpunktu mēs izmantojām ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu saistītos, konsolidētā kopbudžeta iezīmētos izdevumus, t.i., izdevumus, ko valdība un pašvaldības ir piešķīrusi ar narkotiskām vielām saistītām iniciatīvām, un kas tiek atspoguļoti valsts un pašvaldību iestāžu budžetā. Lai noteiktu iezīmētos izdevumus, mēs identificējām narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanā iesaistītās iestādes, un izmantojām šo iestāžu budžeta pārskatus vai pēc pieprasījuma saņemto informāciju par iestāžu faktiskajiem izdevumiem saistībā ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu.
Papildus tika novērtēti konsolidēta kopbudžeta neiezīmētie izdevumi, kas ir iekļauti programmās ar plašākiem mērķiem un neparādās valsts un pašvaldību budžetā kā atsevišķas izdevumu pozīcijas, bet ir iespējams identificēt to saistību ar minētajiem izdevumiem, piemēram, policijas, prokuratūras un tiesu izdevumi ar narkotikām saistīto lietu izmeklēšanai un izskatīšanai, ieslodzījuma vietu izdevumi ar narkotikām saistīto ieslodzīto uzturēšanai, probācijas izdevumi darbam ar personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotiskām vielām, stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes izdevumi narkotiku atkarības un saistīto slimību ārstēšanai, vispārējās izglītības sistēmas izdevumi narkotiku profilaksei, u.c.
Kopējie narkotisko vielu lietošanas radītie valsts un pašvaldību budžeta izdevumi 2017. gadā bija vismaz EUR 32,6 milj. jeb 0,33% no konsolidētā kopbudžeta izdevumiem [1]. Saskaņā ar COFOG klasifikāciju izdevumi galvenokārt bija koncentrēti sabiedriskās kārtības un drošības (70,1%) un veselības aprūpes (27,5%) jomā. Lielāko daļu no izdevumiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un drošībai veido VID Muitas policijas pārvaldes izdevumi, kas saistīti ar narkotiku nelegālās aprites apkarošanu, ieslodzījumu vietu izdevumi par ieslodzīto personu uzturēšanu un policijas izdevumi ar narkotikām saistīto lietu izmeklēšanai. Lielu daļu no veselības aprūpes jomas izdevumiem veido kompensējamie medikamenti ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto slimību – HIV/AIDS un vīrushepatīta B un C – ārstēšanai.
Saskaņā ar Roitera klasifikāciju lielāko izdevumu daļu veidoja izdevumi likumu izpildes kontrolei (70,1%). Aptuveni piekto daļu (21,1%) veidoja izdevumi ārstēšanai, mazāk – izdevumi profilaksei (5,0%) un narkotiku lietošanas kaitējuma mazināšanai (4,1%).
Ziņojuma 7. sadaļa ir veltīta nesaņemto budžeta ieņēmumu novērtējumam. Nesaņemtie budžeta ieņēmumi veidojas, jo līdzekļi, ko narkotiku lietotāji tērē narkotikām, varētu tikt iztērēti legālām precēm un pakalpojumiem, no kā valsts iekasētu papildu nodokļu ieņēmumus. Pēc mūsu novērtējuma, nesaņemtie budžeta ieņēmumi 2017. gadā bija aptuveni EUR 2,6 – 3,9 milj. Tādējādi, kopējā narkotiku lietošanas radītā ietekme uz budžetu – t.i., izdevumi pluss nesaņemtie ieņēmumi – bija EUR 35,2– 36,4 milj. jeb 0.13% no IKP.
8. ziņojuma sadaļa ir veltīta ārējo izmaksu jeb nebudžeta izmaksu novērtējumam. Novērtētās arējās izmaksas rodas, jo problemātiskie narkotiku lietotāji biežāk nestrādā, tie ir pakļauti augstākam mirstības un saslimstības riskam, viņu darba ražīgums ir zemāks, bet darba absentisms – augstāks. Kopējās nebudžeta izmaksas 2017. gadā ir novērtētas EUR 43,1 – 60,6 milj. apmērā jeb 0,16 – 0,22% no IKP. Lielākā nebudžeta izmaksu daļa attiecināma uz narkotiku lietotāju zemo nodarbinātības līmeni.
Kopējie narkotiku lietošanas radītie izdevumi 2017. gadā tiek lēsti EUR 78,3 – 97,0 milj. apmērā jeb 0,29 – 0,36% no IKP.
[1] Mēs apzināmies, ka iegūtais novērtējums neietver visus ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu saistītos valsts un pašvaldību budžeta izdevumus, kas galvenokārt ir saistīts ar ierobežotu datu pieejamību. Detalizētāk par datu pieejamības ierobežojumiem skatīt sadaļu „Komentārs par datu pieejamību”.
Monogrāfija “Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos”
Monogrāfija “Latvijas uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos” ir BICEPS pētnieku un Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu kopdarbs, veikts Valsts pētījumu programmas SUSTINNO ietvaros, laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam.
Monogrāfijas galvenais mērķis ir labāk izprast faktorus, kas veicina eksportēšanu, kā arī šķēršļus, ar ko uzņēmumi var saskarties, ieejot eksporta tirgos.