Izmaksu un sociālo izdevumu aprēķināšana psihoaktīvo vielu pieprasījuma un piedāvājuma kontekstā (2018)

Projekta ilgums: 2018

Pētnieku komanda: Anna Pļuta and Anna Zasova

Finasē Slimību Profilakses un Kontroles Centrs

Šī ziņojuma mērķis ir novērtēt narkotiku lietošanas radītās konsolidētā kopbudžeta un ārējās izmaksas jeb nebudžeta izmaksas Latvijā 2017. gadā. Šis ir otrais ar narkotikām saistīto izmaksu novērtējums par Latviju: pirmais ziņojums tika sagatavots 2010. gadā un novērtēja 2008. gada izdevumus (BICEPS, 2010).

Novērtētie kopējie izdevumi veidojas no trim komponentēm: konsolidētā kopbudžeta izdevumi, nesaņemtie budžeta ieņēmumi un ārējās izmaksas jeb nebudžeta izmaksas. Ziņojuma 4. sadaļa ir veltīta konsolidētā kopbudžeta izdevumu novērtējumam. Par konsolidētā kopbudžeta izmaksu aprēķinu sākumpunktu mēs izmantojām ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu saistītos, konsolidētā kopbudžeta iezīmētos izdevumus, t.i., izdevumus, ko valdība un pašvaldības ir piešķīrusi ar narkotiskām vielām saistītām iniciatīvām, un kas tiek atspoguļoti valsts un pašvaldību iestāžu budžetā. Lai noteiktu iezīmētos izdevumus, mēs identificējām narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanā iesaistītās iestādes, un izmantojām šo iestāžu budžeta pārskatus vai pēc pieprasījuma saņemto informāciju par iestāžu faktiskajiem izdevumiem saistībā ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu.

Papildus tika novērtēti konsolidēta kopbudžeta neiezīmētie izdevumi, kas ir iekļauti programmās ar plašākiem mērķiem un neparādās valsts un pašvaldību budžetā kā atsevišķas izdevumu pozīcijas, bet ir iespējams identificēt to saistību ar minētajiem izdevumiem, piemēram, policijas, prokuratūras un tiesu izdevumi ar narkotikām saistīto lietu izmeklēšanai un izskatīšanai, ieslodzījuma vietu izdevumi ar narkotikām saistīto ieslodzīto uzturēšanai, probācijas izdevumi darbam ar personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotiskām vielām, stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes izdevumi narkotiku atkarības un saistīto slimību ārstēšanai, vispārējās izglītības sistēmas izdevumi narkotiku profilaksei, u.c.

Kopējie narkotisko vielu lietošanas radītie valsts un pašvaldību budžeta izdevumi 2017. gadā bija vismaz EUR 32,6 milj. jeb 0,33% no konsolidētā kopbudžeta izdevumiem [1]. Saskaņā ar COFOG klasifikāciju izdevumi galvenokārt bija koncentrēti sabiedriskās kārtības un drošības (70,1%) un veselības aprūpes (27,5%) jomā. Lielāko daļu no izdevumiem sabiedriskās kārtības nodrošināšanai un drošībai veido VID Muitas policijas pārvaldes izdevumi, kas saistīti ar narkotiku nelegālās aprites apkarošanu, ieslodzījumu vietu izdevumi par ieslodzīto personu uzturēšanu un policijas izdevumi ar narkotikām saistīto lietu izmeklēšanai. Lielu daļu no veselības aprūpes jomas izdevumiem veido kompensējamie medikamenti ar injicējamo narkotiku lietošanu saistīto slimību – HIV/AIDS un vīrushepatīta B un C – ārstēšanai.

Saskaņā ar Roitera klasifikāciju lielāko izdevumu daļu veidoja izdevumi likumu izpildes kontrolei (70,1%). Aptuveni piekto daļu (21,1%) veidoja izdevumi ārstēšanai, mazāk – izdevumi profilaksei (5,0%) un narkotiku lietošanas kaitējuma mazināšanai (4,1%).

Ziņojuma 7. sadaļa ir veltīta nesaņemto budžeta ieņēmumu novērtējumam. Nesaņemtie budžeta ieņēmumi veidojas, jo līdzekļi, ko narkotiku lietotāji tērē narkotikām, varētu tikt iztērēti legālām precēm un pakalpojumiem, no kā valsts iekasētu papildu nodokļu ieņēmumus. Pēc mūsu novērtējuma, nesaņemtie budžeta ieņēmumi 2017. gadā bija aptuveni EUR 2,6 – 3,9 milj. Tādējādi, kopējā narkotiku lietošanas radītā ietekme uz budžetu – t.i., izdevumi pluss nesaņemtie ieņēmumi – bija EUR 35,2– 36,4 milj. jeb 0.13% no IKP.

8. ziņojuma sadaļa ir veltīta ārējo izmaksu jeb nebudžeta izmaksu novērtējumam. Novērtētās arējās izmaksas rodas, jo problemātiskie narkotiku lietotāji biežāk nestrādā, tie ir pakļauti augstākam mirstības un saslimstības riskam, viņu darba ražīgums ir zemāks, bet darba absentisms – augstāks. Kopējās nebudžeta izmaksas 2017. gadā ir novērtētas EUR 43,1 – 60,6 milj. apmērā jeb 0,16 – 0,22% no IKP. Lielākā nebudžeta izmaksu daļa attiecināma uz narkotiku lietotāju zemo nodarbinātības līmeni.

Kopējie narkotiku lietošanas radītie izdevumi 2017. gadā tiek lēsti EUR 78,3 – 97,0 milj. apmērā jeb 0,29 – 0,36% no IKP.

[1] Mēs apzināmies, ka iegūtais novērtējums neietver visus ar narkotisko vielu lietošanas un aprites apkarošanu saistītos valsts un pašvaldību budžeta izdevumus, kas galvenokārt ir saistīts ar ierobežotu datu pieejamību. Detalizētāk par datu pieejamības ierobežojumiem skatīt sadaļu „Komentārs par datu pieejamību”.