Piedāvāto pabalstu un nodokļu reformu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem: kas būs galvenie ieguvēji?

Nesen publiskajā telpā parādījās informācija par nodokļu un pabalstu reformām, kuras Latviju varētu sagaidīt nākamajos gados. Šajā rakstā mēs apskatam dažas no piedāvātajām reformām no ienākumu sadalījuma un nevienlīdzības viedokļa.

Atbalsts ģimenēm ar bērniem

– Ģimenes valsts pabalsta paaugstināšanas rezultātā visvairāk iegūst trūcīgākās mājsaimniecības: viņu ienākumi pieaug vidēji par aptuveni 3.5%, bet turīgāko mājsaimniecību ienākumi – mazāk kā par 0.5%;

– Ja prioritāte ir atbalstīt trūcīgas mājsaimniecības un budžeta līdzekļi ir ierobežoti, IIN atvieglojuma par apgādājamiem bērniem aizstāšana ar jaunu pabalstu strādājošajiem vecākiem ir efektīvāks risinājums nekā ģimenes valsts pabalsta palielināšana.

Diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) reformas

– Tās samazinās darbaspēka nodokļu slogu, bet neviena no šīm reformām būtiski neietekmēs ienākumu nevienlīdzības rādītājus, jo lielākie ieguvēji ir mājsaimniecības ar vidējiem rīcībā esošajiem ienākumiem. Trūcīgākās un turīgākās mājsaimniecības iegūs salīdzinoši maz.

IIN likmju izmaiņas un diferencētā neapliekamā minimuma aizstāšana ar fiksētā apmēra neapliekamo minimumu

– No piedāvātajām IIN izmaiņām iegūs visas iedzīvotāju grupas, bet lielākās IIN reformu ieguvējas ir salīdzinoši turīgas Latvijas mājsaimniecības, kas atspoguļosies arī ienākumu nevienlīdzības pieaugumā;

– Šis augsto algu saņēmēju ieguvums galvenokārt nāk no neapliekamā minimuma palielinājuma, jo piedāvātais fiksētais neapliekamais minimums pārsniedz maksimālo DNM (EUR 300), kas tiek piemērots 2020. gadā.