Latvijas konkurētspēja un tās izvērtējums starptautiskos reitingos

LR Ekonomikas Ministrijas pasūtījuma ziņojums.

Authors: Alf Vanags and Zane Leduskrasta

Report is available in Latvian.

Introduction

Līdz ar valsts ieiešanu starptautiskā apritē, vārds konkurētspēja arvien biežāk sastopams mūsu leksikā. Politikas veidotāji ir nodarbināti ar valsts attīstības plānošanu, opozīcija, vēlētāji un mēdiji uztraucas par konkurētspējas zudumu kāda lēmuma rezultātā, ekonomisti post factum secina, ka monetārā vai fiskālā politika kādā periodā veicinājusi konkurētspējas pieaugumu vai zudumu. Šī interese nav sveša nevienā valstī, kas darbojas starptautiskajā tirgū un pateicoties tam rezultātā ir radusies plaša industrija, orientēta uz politikas veidotājiem, analītiėiem, ekonomistiem, investoriem un uzņēmumiem, kas mēăina novērtēt un aprakstīt konkurētspēju. Tā ietver plašu darbību un rezultātu loku: sākot ar produktivitātes, monetārās politikas un izmaksu pētījumiem līdz valstu un reăionu attīstības plānu analīzei.

Tomēr visplašāk pazīstamie produkti ir konkurētspējas indeksi – kompleksi indikatori, kas aprēėināti saskaņā ar izmeklētiem kritērijiem un valsts konkurētspējas veiksmes mērījumiem. Tie ļauj ierindot valsti konkrētā vietā salīdzinājumā ar pārējo pasauli un novērtēt attīstību laikā. Atšėirībā no izejas rādītājiem un dažādiem ekonomikas ziņojumiem, vietu sadalījums ir saprotams ne tikai akadēmiėiem, bet arī ar ekonomiku mazāk saistītiem cilvēkiem, tādēļ tas ir ļoti pievilcīgs masu mēdijiem.

Bez populārākajiem un visvairāk citētajiem indeksiem, kas apskatīti zemāk, pastāv arī citi, ko aprēėina valstu institūcijas, starptautiskas organizācijas, finansu korporācijas un konsultantu kompānijas. Kaut to reālo ietekmi ir grūti novērtēt, lielākie indeksi jebkurā gadījumā pievērš lielu uzmanību – tos citē valdības ziņojumos, valsts prezentācijās un mēdijos. Valsts sniegumu intensīvi analizē valsts iekšienē, balstoties uz tiem kritizē vai slavē politikas veidotājus, citē reprezentācijas materiālos vai taisnojas par neprecizitātēm datu vākšanā.

Neskatoties uz to plašo skanējumu, indeksu lietotājiem nereti ir vājš priekšstats par to, ko indekss patiešām parāda un uz kādiem ekonomiskiem vai politiskiem pamatiem tā aprēėināšana ir balstīta un kā tie ir interpretējami. Nespeciālistam patiešām nav viegli pēc būtības izanalizēt jebkuru indeksu, jo indeksus reti pavada detalizēts metodikas apraksts un padomi interpretācijai.

Tādēļ ziņojumā mērķi ir:

• Aprakstīt un analizēt populārāko indeksu aprēėināšanas metodiku;
• apskatīt Latvijas reitingu saskaņā ar katru no tiem Baltijas valstu kontekstā;
• un novērtēt, kādus ieteikumus politikas veidošanai tie sniedz.